uzbaidīt
uzbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzbaidīt stirnu uz ceļa.
- Uzbaidīt stirnu uz ceļa.
- Stārķi tika uzbaidīti gaisā.
Avoti: 8. sējums