aizgrābt
aizgrābt -grābju, -grāb, -grābj, pag. -grābu; trans.
1.pareti Strauji satvert (aiz kā).
PiemēriAizgrābt aiz rokas.
- Aizgrābt aiz rokas.
2.Grābjot aizvirzīt. imperf. Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizgrābt vītušās lapas no celiņa.
- Aizgrābt vītušās lapas no celiņa.
3.Spēcīgi, dziļi saviļņot. Aizraut.
PiemēriCilvēku, kas cieši turas kopā ar savu tautu, vairāk par visu aizgrābj vienotas sajūsmas brīži..
- Cilvēku, kas cieši turas kopā ar savu tautu, vairāk par visu aizgrābj vienotas sajūsmas brīži..
- ..itin visus [strādniekus] aizgrāba gan neticamas, bet vilinošas labākas nākotnes izredzes..
- Aleksis... Cik aizgrābts viņš izskatījās šai brīdī! Kāds svētlaimīgs smaids apvija viņa vīrišķīgās lupas!
Avoti: 1. sējums