uzburbt
uzburbt parasti 3. pers., -burbst, pag. -burba; intrans.
1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbēt (1).
Piemēri..aerostata auklu tīkli uzburba un, lietū piemirkuši, kļuva smagi..
- ..aerostata auklu tīkli uzburba un, lietū piemirkuši, kļuva smagi..
- Avoksnājs ap niedrām uzburbis, sīkās brūnās rāvas urdziņas no turienes sūcās pa oļu starpām uz Daugavu.
- ..māls plaisā uzburbdams, un upēs dūņas rūgst.
2.parasti divd. formā: uzburbis. Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
PiemēriJeška bij.. uzburbušu, melniem sariem apaugušu seju..
- Ješka bij.. uzburbušu, melniem sariem apaugušu seju..
- Juris: Papu mocīja baigās paģiras, viņa glītā seja rādījās pelēka un uzburbusi, mati salipuši..
- Viņa ir mazgājusi veļu un slauka baltās, uzburbušās rokas priekšautā.
Avoti: 8. sējums