Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzrūgt
uzrūgt parasti 3. pers., -rūgst, pag. -rūga; intrans.
1.Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriSiltumā mīkla ātri uzrūgst.
2.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
PiemēriŠogad ražas novākšana nav viegla. Lietus visu nemitīgi samērcē, īpaši tas jūtams Ludzas rajonā, kur augsne mālaina un ļoti ātri uzrūgst.
Avoti: 8. sējums