garaiņi
garaiņi -u, v.; tikai dsk.
1.Tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam.
Piemēri..tā parāva uz augšu katliņa vāku, bet, tikko plaukstai bija pieskāries garaiņu mutulis, nometa vāciņu ar klankšķi atpakaļ.
- ..tā parāva uz augšu katliņa vāku, bet, tikko plaukstai bija pieskāries garaiņu mutulis, nometa vāciņu ar klankšķi atpakaļ.
- No kafijas tasēm plūst aromātisku garaiņu strūkliņas.
- Kliedz [lokomobiles] svilpe rīta agrumā, tvaika stabus izgrūzdama. Kāpj debesīs balti garaiņi, uz mirkli pat lecošo sauli aizklādami.
1.1.Iztvaikojumi (no kā mitra).
Piemēri..Robis ar savām kājām izara.. platas sniega vagas. Garaiņi no viņa kūpēja kā no viras podiņa uz plīts.
- ..Robis ar savām kājām izara.. platas sniega vagas. Garaiņi no viņa kūpēja kā no viras podiņa uz plīts.
- ...augu dienu [drēbniekam] bija jāelpo saslapinātās drēbes kaitīgie garaiņi.
- Labību žāvējot, rijā izplatījās garaiņi un bija ļoti karsts.
1.2.Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
PiemēriMums visapkārt garoja nekustīgi ūdeņi.
- Mums visapkārt garoja nekustīgi ūdeņi.
- Bet pamazām plīvurainie garaiņi - ezera vēsā elpa - izgaisa.
- Kā viegli dūmi no mitrajām ielejām sāka kūpēt caurspīdīgie garaiņi. Tie dīvaini izlocījās gar klintīm un, pa krūmiem ķerdamies, lēni līda uz kalnu galotnēm.
1.3.Tvaiks, ko veido silts gaiss aukstumā.
PiemēriViņu elpa saltajā ziemas gaisā sasala, saplūda gaišā garaiņu mākonī.
- Viņu elpa saltajā ziemas gaisā sasala, saplūda gaišā garaiņu mākonī.
- ..garaiņu mutuļos, kas nāca no zirgu nāsīm, kareivji virzījās gar vāciešu zvanu tornīti.
Avoti: 3. sējums