noridāt
noridāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
noridot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; apv.
1.Kārtojot nolikt, novietot.
PiemēriNoridāt traukus.
- Noridāt traukus.
- Noridāt darba rīkus.
- Bet kur tad Ermoņiku Plēsējs, ka nemaz nedzird? Soli jau noridāti gar sienām.
1.1.Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
PiemēriKaut ko uz ātru roku sagrabināja vakariņām, klusu ciešot noridāja galdu un apsēdās pie loga.
- Kaut ko uz ātru roku sagrabināja vakariņām, klusu ciešot noridāja galdu un apsēdās pie loga.
Avoti: 5. sējums