uzkraut
uzkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag -krāvu: trans.
1.Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzkraut vēl pāris malkas pagales uz grēdas.
- Uzkraut vēl pāris malkas pagales uz grēdas.
- Kādudien vedām sienu Īvandes muižas hospitāļa zirgiem. Uzkrāvām uz ragavām vissliktāko, turklāt visai maz.
- Paķēra ābeci,.. uzkrāva vēl virsū lielu kaudzi sadzeltējušu papīru.
1.1.Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
PiemēriUzkraut augstu akmeņu kaudzi.
- Uzkraut augstu akmeņu kaudzi.
- Kad vezums bija uzkrauts un pārsiets, Jorģis pasvieda sievai grožus un viņa brauca mājās.
1.2.pārn. Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
Piemēri..mūsu kolēģis nerimstas. Viņš labprātīgi uzkrauj sev milzu darbu.
- ..mūsu kolēģis nerimstas. Viņš labprātīgi uzkrauj sev milzu darbu.
- «Jums jau tā darba daudz, kur nu vēl uzkraut jaunus pienākumus. Par daudz strādāt arī nav labi,» Ceplis smējās..
- Ernests apsveicināja Lieni uz to sirsnīgāko, uzkrāva vainu par savu klusuciešanu un tik ilgu nesaredzēšanos tēva nedzirdētai stingrībai..
Stabili vārdu savienojumiUzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla).
- Uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) — 1.vienk. Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).2. Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
Avoti: 8. sējums