Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzkraut
uzkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag -krāvu: trans.
1.Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzkraut vēl pāris malkas pagales uz grēdas.
1.1.Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
PiemēriUzkraut augstu akmeņu kaudzi.
1.2.pārn. Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
Piemēri..mūsu kolēģis nerimstas. Viņš labprātīgi uzkrauj sev milzu darbu.
Stabili vārdu savienojumiUzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla).
Avoti: 8. sējums