uzmūrēt
uzmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mūrējot izveidot, uzcelt.
PiemēriUzmūrēt ķieģeļu sienu.
- Uzmūrēt ķieģeļu sienu.
- Uzmūrēt no akmeņiem pagrabu.
- «..mums savedīs būvmateriālus, kokus un ķieģeļus, un mūrnieks jau šovasar uzmūrēs mājas pamatus un skursteni.»
- Viņš atcerējās, ka šeit uzmūrējis dažu labu krāsni..
- Kūts uzmūrēta no laukakmeņiem, un tagad tajā apvienojās zem viena jumta viss saimniecībā nepieciešamais - kūtiņa, malkas šķūnītis, vāgūzis.
1.1.Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
Piemēri..zem stacijas ēkas nojumes, virs loga apmales, bezdelīga.. uzmūrējusi sev glītu, ieapaļu perēklīti.
- ..zem stacijas ēkas nojumes, virs loga apmales, bezdelīga.. uzmūrējusi sev glītu, ieapaļu perēklīti.
- Pērkons un zibens nebūtu kaziņu vairāk pārsteidzis kā bezdelīgas, kas pajumtē bija uzmūrējušas ligzdu.
Avoti: 8. sējums