nekautrīgs
nekautrīgs -ais; s. -a, -ā
nekautrīgi apst.
1.Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
PiemēriNekautrīgi puiši.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekautrīgi smiekli.
1.2.Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino. Nepieklājīgs.
PiemēriNekautrīgi vārdi.
1.3.Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekautrīgs putns.
1.4.pārn. Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
PiemēriAtveru acis un apžilbstu no spoža, nekautrīga saules stara, kas krīt tieši sejā.
Avoti: 5. sējums