reljefs2
reljefs -ais; s. -a, -ā
reljefi apst.
1.Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā.
PiemēriReljefa virsma.
1.1.Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
PiemēriĀdas plastiskās īpašības vislabāk atklājas reljefā tehnikā, kuru mākslinieki izmanto, veidojot augstciļņus ar asām formu robežkontūrām un zemciļņus ar niansētām pārejām.
2.Tāds, kas krasi atšķiras no kā cita līdzīga, piemēram, ar savu apjomu, formu.
PiemēriGorkija ielas vanšu tilta 100 metru augstais pilons reljefi izceļas Rīgas panorāmā.
2.1.pārn. Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
PiemēriBlaumaņa komēdiju spēks ir to reljefi veidotajos raksturos, Blaumaņa laika cilvēku zīmējumos..
Avoti: 6-2. sējums