iestūrēt
iestūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli).
PiemēriIestūrēt laivu līcī.
1.1.intrans.
Piemēri«Tad jau var iestūrēt otram sānos.» - «Esot bijis tāds gadījums, ka saķeras divi pretim braucoši traļi ar nosietām stūrēm.»
Avoti: 3. sējums