uzvējot
uzvējot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
PiemēriUzvējo jasmīnu smarža.
- Uzvējo jasmīnu smarža.
- Uzvējo ūdeņu elpa. Tepat jau viņa arī ir - Daugava.
- Uzvējoja piesmacis miklums. Pa visām labirinta spraugām pretī glūnēja tumšpelēka krēsla.
- ..gruzduma smaka atkal un atkal uzvējo kā negaisa trenkta pa visiem logiem..
Avoti: 8. sējums