iztveicēt
iztveicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
PiemēriVai zemi iztveicē dienvidus [vējš] dedzīgs..
1.1.Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
PiemēriIztveicēt mitrumu.
Avoti: 3. sējums