iemīcīt
iemīcīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīcot sagatavot (mīklu).
PiemēriIemīcīja mīklu, lai izceptu kliņģeri, nolika raudzēt uz plīts malas..
- Iemīcīja mīklu, lai izceptu kliņģeri, nolika raudzēt uz plīts malas..
1.1.Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
PiemēriBija jāapmierinās ar skābā pienā iemīcītām kviešu maizītēm.
- Bija jāapmierinās ar skābā pienā iemīcītām kviešu maizītēm.
2.sar. Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
Piemēri..acīs iekrita Andreja džemperis, viņa iemīcīja to portfelī.
- ..acīs iekrita Andreja džemperis, viņa iemīcīja to portfelī.
- pārn. Cīņa bija nikna, bet īsa... «Laidiet! Laidiet!» kliedza sēdeklī iemīcītais jauneklis.
Avoti: 3. sējums