Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izčakarēt
izčakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; vienk.
Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
Piemēri..tos [suņus] ar krāsns kruķi izčakarēja no pagultes..
Avoti: 3. sējums