ievērpt
ievērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu; trans.
1.Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
PiemēriSaimnieks ievērpa vienādi rudenī pats pirmos linus.
- Saimnieks ievērpa vienādi rudenī pats pirmos linus.
1.1.pārn. Iesākt (parasti domu, sarunu).
PiemēriMeijers prot ievērpt un saturēt sarunas pavedienu.
- Meijers prot ievērpt un saturēt sarunas pavedienu.
2.Vērpjot ietvert (pavedienā).
PiemēriIevērpt pavedienā citas krāsas dziju.
- Ievērpt pavedienā citas krāsas dziju.
- pārn. Matos tam nepielūdzamais laiks jau sendienām baltus pavedienus ievērpis.
- pārn. ..dziļā nopietnība tēva balsī ievērpa viņa apziņā pirmos nojausmas pavedienus par taisnību un godu.
2.1.pārn. Iekļaut (daiļdarbā).
PiemēriBet ko mēs sastopam viņa rūpīgi noslīpētajās.. vārsmās, kas ievērptas ļoti daudzveidīgās pantu formās?
- Bet ko mēs sastopam viņa rūpīgi noslīpētajās.. vārsmās, kas ievērptas ļoti daudzveidīgās pantu formās?
Avoti: 3. sējums