prakticisms
prakticisms -a, v.; parasti vsk.
1.Tieksme uz praktisku darbību, nenovērtējot teorijas nozīmīgumu.
2.Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
PiemēriNo tuviniekiem Grieta Rozenberga mantojusi uzņēmību, nenogurdināmību, humoru, garīgās intereses un arī Zemgales topošajiem gruntniekiem raksturīgo prakticismu un lielmanī gurnu.
2.1.Prasme, māka izkārtot darbības, pasākumus u. tml. savās subjektīvās interesēs.
PiemēriCilvēka prakticisms vai nelāga dziņa, cietsirdība un ļaunums, kas liek nojaukt cilvēka un dabas saskaņas robežu, līdzinās noziegumam.
Avoti: 6-2. sējums