Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzacs
uzacs -acs, dsk. ģen. -acu, s.
Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
PiemēriBiezas uzacis.
  • Biezas uzacis.
  • Šauras uzacis.
  • Saraukt uzacis.
  • Nokrāsot uzacis un skropstas.
  • Pāri platajai pierei viņš sukāja matus gandrīz līdz uzacīm, piešķirdams sejai īpatnēju.. noskaņu.
  • Melni nokrāsotās uzacis izdzītas šaurā lokā.
  • Gaišas uzacis paspilgtina ar uzacu zīmuli.
Avoti: 8. sējums