Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzejnieks
dzejnieks -a, v.
dzejniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Rakstnieks, kas sacer dzejoļus.
PiemēriTautā iemīļots dzejnieks.
  • Tautā iemīļots dzejnieks.
  • Populāra dzejniece.
  • Īsts dzejnieks ir modinātājs, cīņā saucējs pret tumsonību un varmācību un pats pirmais kareivis šajā cīņā.
  • Matilde: Īsts dzejnieks lasa cilvēka dvēselē kā grāmatā.
Stabili vārdu savienojumiTautas dzejnieks.
  • Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
Avoti: 2. sējums