sablīvēt
sablīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
PiemēriSablīvēts sniegs.
- Sablīvēts sniegs.
- Sablīvēts materiāls.
- Lai skābētos kāpostos būtu mazāks C vitamīna zudums, tad skābējot tie cieši jāsablīvē stampājot, tādējādi izspiežot gaisu..
- ..ievedusi cilvēkus barības šķūnī, viņa izrāva no cieši sablīvētā panta sauju salmu.
- Šņākdams un čirkstēdams tas [ritenis] ievilka ceļmalā dziļu rievu, kurā grants bija saspiesta un sablīvēta cieta un masīva kā pliens.
1.1.Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
PiemēriSablīvēt istabā mēbeles.
- Sablīvēt istabā mēbeles.
- Mājas cieši sablīvētas, tā ka klauvējot var sarunāties ar kaimiņiem..
- Cietumnieki ar savām paunām sablīvēti vienā blāķī.
1.2.parasti divd. formā: sablīvēts Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
PiemēriZaru galotnes daļā pumpuri [jāņogai] lielāko tiesu ir sablīvēti un bieži vien neattīstās.
- Zaru galotnes daļā pumpuri [jāņogai] lielāko tiesu ir sablīvēti un bieži vien neattīstās.
Avoti: 7-1. sējums