kodīgs
kodīgs -ais; s. -a, -ā
kodīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām). Stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
PiemēriKodīga viela.
- Kodīga viela.
- Kodīgās gāzes.
- Kodīgās ķimikālijas.
- Savāda, kodīga gruzduma smaka visā apkārtnē vēstīja, ka aizdedzies kūdrājs.
- Tur pacēlās pret debesīm kodīgi, kupli dūmi..
- Dega mašīnas, koki, kodīga pulvera un dūmu tvans koda kaklā.
- sal. ..asaras, kodīgas kā sārms, tecēja gar lūpu kaktiņiem mutē.
- pārn. ..rūgtas, kodīgas mieles Viņa dvēselē, lūk!
Stabili vārdu savienojumiKodīgais nātrijs.
- Kodīgais nātrijs novec. — Nātrija hidroksīds.
1.1.Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
PiemēriKodīgie laimiņi.
- Kodīgie laimiņi.
- Augu indīguma pakāpe ir stipri atšķirīga. Daži augi, piemēram,.. kodīgā gundega un mušmires, jau ļoti mazās devās rada stipru saindēšanos..
1.2.Svelošs.
PiemēriRudens nakts kļūst stipri vēsa. Pūš kodīgs ziemelis.
- Rudens nakts kļūst stipri vēsa. Pūš kodīgs ziemelis.
- Salst. ..Janvāra sākums, pati kodīgākā ziema....
- Pāri ledus laukiem dvesa kodīgi salta vēsma..
1.3.Spilgts, žilbinošs.
PiemēriGaismas šeit bija pārāk spilgtas un kodīgas.
- Gaismas šeit bija pārāk spilgtas un kodīgas.
2.Dzēlīgs, ļauni izsmejošs.
PiemēriKodīgs izsmiekls.
- Kodīgs izsmiekls.
- Kodīga piezīme.
- Kodīgi vārdi.
- Andrejs neatbildēja. Jo viņš juta, ka atbilde būtu kodīga, un laikā apsauca pats sevi.
- Pamāte kodīgi nosmējās un teica, ka es gluži labi varējis arī neatgriezties.
- «Vai jūs vienmēr tā ganāties pa ceļa vidu?» viņš kodīgi pavaicāja.
Avoti: 4. sējums