kodīt
kodīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt kost (ko). Košļāt.
PiemēriViņa kodīja saldu smilgas stiebru un atbalstījās uz elkoņa, lai redzētu Reiņa seju.
1.1.Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
PiemēriValdis, apjucis un saniknots, kodīja lūpas.
Avoti: 4. sējums