kodīgums
kodīgums -a, v.; parasti vsk.
2.Vipārināta īpašība → kodīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTādu seju ieraugot pie viesību galda, parasti cer sagaidīt.. ironisku piezīmi, kuras īsto kodīgumu apjauš tikai vēlāk un pamazām.
Avoti: 4. sējums