svelošs
svelošs -ais; s. -a, -ā
sveloši apst.
1.Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
PiemēriSveloši saules stari.
- Sveloši saules stari.
- Viņš iedomājās, cik labi tādā šiliņā ieiet vasarā, kad klajumā kveldina sveloša tveice, bet zem kokiem apņem veldzinošs vēsums..
- No kaimiņa slotas vēziena karstais [pirts] gaiss uzpūš svelošu šalti.
1.1.Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
Piemēri..diženā saules dieve brien gar apvāršņa malu, it kā kautrēdamās uzkāpt zenītā, no kurienes viņa lej dzīvinātājus starus svelošajās vasaras dienās, kad viss, liekas, kūst un gailē aiz pārliecīgā karstuma.
- ..diženā saules dieve brien gar apvāršņa malu, it kā kautrēdamās uzkāpt zenītā, no kurienes viņa lej dzīvinātājus starus svelošajās vasaras dienās, kad viss, liekas, kūst un gailē aiz pārliecīgā karstuma.
1.2.Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriSvelošs tuksnesis.
- Svelošs tuksnesis.
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriUn piepeši asas sāpes un svelošas dusmas kā karsts vilnis applūda viņa būtni.
- Un piepeši asas sāpes un svelošas dusmas kā karsts vilnis applūda viņa būtni.
- «Kaut kā pārāk sveloša jums tā mīlestība, pielūko, ka neapdedzinies,» reiz teica Maksimičs..
- Spriganā meitene bija no tām, kas ne ar ko īpaši neizcēlās.., izņemot ar vienu - ar godkāri, kas sevišķi sveloši viņu mocīja tajos brīžos, kad uzteica kādu citu.
2.Ļoti auksts. Arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
PiemēriSvelošs ziemeļu vējš.
- Svelošs ziemeļu vējš.
- Aizsniguši pilsēta. Sveloši virpuļi dejo pa platām ielām..
- Laiks bija auksts, ledainais vējš cirta cauri izvalkātajam mētelim un sveloši kapāja vaigus, izspiežot ne vienu vien asaru.
3.Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
PiemēriSveloši dūrieni sirdī.
- Sveloši dūrieni sirdī.
- Svelošs ievainojums.
- Sveloša brūce.
- Sveloša sāpe iesitās naktssargam krūtīs. Viņš jutās pavisam nelaimīgs.
- Es varu bezspēkā saļimt, Sirdij sveloši sāpot..
- Māte.. juta svelošu tulznu papēdī.
Avoti: 7-2. sējums