mirklīgs
mirklīgs -ais; s. -a, -ā
mirklīgi apst.
Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
PiemēriMirklīgs apjukums.
- Mirklīgs apjukums.
- Mirklīgs troksnis.
- Vai kara laika mīlestība reizēm nav tikai spožs, bet mirklīgs raķetes zieds?
- Valdis Krastiņš uzmanīgi klausījās un brīdi pa brīdim uzmeta mirklīgu skatienu Saluma sejai..
- Tilbergs mazāk kavējas pie portretējamās personas mirklīgās noskaņas, bet tiecas atklāt tajā paliekošo, būtisko.
Avoti: 5. sējums