intīms
intīms -ais; s. -a, -ā
intīmi apst.
1.Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi. Dziļi personisks.
PiemēriKatram cilvēkam ir sava intīmā dzīve, kas pieder vienīgi viņam pašam, kurai pieskarties nav tiesību pat tam vislabākajam draugam.
- Katram cilvēkam ir sava intīmā dzīve, kas pieder vienīgi viņam pašam, kurai pieskarties nav tiesību pat tam vislabākajam draugam.
- Ar vīriešiem piemītošu kautrību abi braucēji ne ar vienu vārdu neaizskāra savas dzīves intīmo daļu..
- Vairāki [autores].. dzejoļi var būt ierosinošs paraugs tam, kā mākslinieciski jāveido intīmās lirikas tēma.
1.1.Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
2.Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas. Ļoti biedrisks, draudzīgs.
PiemēriMazā sabiedrība tika arvien siltāka un intīmāka. Pie galvenās sarunas tēmas piejaucās smiekli un joki.
- Mazā sabiedrība tika arvien siltāka un intīmāka. Pie galvenās sarunas tēmas piejaucās smiekli un joki.
- Hugo... viņa teica. Zandarts neticēja savām ausīm. Pirmo reizi viņa to uzrunāja tik intīmi.
- Viņu [laulāto] starpā bija noticis kaut kas tāds, kas tos vairāk tuvināja un padarīja intīmus. Tas izpaudās ne tikai skatos un domās, bet arī vārdos.
Avoti: 3. sējums