ugunsizturīgs
ugunsizturīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
PiemēriUgunsizturīgs krāsojums.
1.1.Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu). Ugunsdrošs.
PiemēriLai audumu padarītu ugunsizturīgu, parasti to piesūcina ar īpašām ķimikālijām.
Avoti: 8. sējums