Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miteklis
miteklis -ļa, v.
1.Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu. Mājoklis.
PiemēriMazās, baltās mājiņas uz zilgano kalnu fona vairāk atgādina vētras izmestas gliemežnīcas nekā cilvēku mitekļus.
1.1.Tas, ko (dzīvnieki) izmanto dzīvošanai. Arī novietne (dzīvniekiem).
Piemēri..ezis ierīko sev īpašu mitekli zem koku saknēm..
Avoti: 5. sējums