uzrāpties
uzrāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
1.Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzrāpties kokā.
- Uzrāpties kokā.
- Uzrāpties uz liela akmens.
- Viņš uzrāpās upes krastā un no augstās klints paskatījās ielejā. Tur saulē vizuļoja upe..
- Jānis jau mani gaidīja šķūnī. Palīdzēja pa redeļu trepēm uzrāpties uz labības panta.
- Inita atrāva vaļā logu un uzrāpās ar ceļgaliem uz platās palodzes.
- pārn. Uz kalna akmeņainā skausta pa klintīm uzrāpušies ne tikai ērkšķi un krūmi, bet pat palmas.
1.1.Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem. Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriKaķis uzrāpjas jumta čukurā.
- Kaķis uzrāpjas jumta čukurā.
- Ķirzaka uzrāpjas uz celma.
- ..sienāži laiku pavadīja ap siena kaudzi: rāpās pa to augšā, kurš augstāk varēja uzrāpties, un lēca atpakaļ zemē.
1.2.pārn. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriVasarā gan parasti lietus līstot reti, bet, ja uznākot lielāka šalts, ceļš kļūstot kā šķidra ķite, tikai ar pūlēm tad automašīna varot uzrāpties pa gravas malu vai piekalni.
- Vasarā gan parasti lietus līstot reti, bet, ja uznākot lielāka šalts, ceļš kļūstot kā šķidra ķite, tikai ar pūlēm tad automašīna varot uzrāpties pa gravas malu vai piekalni.
- Kad mašīna uzrāpās kalnā, priekšā pavērās ceļa līkumi..
1.3.pārn. Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
PiemēriZvaigznes mirkšķina. Mēness uzrāpies jau krietni augstu.
- Zvaigznes mirkšķina. Mēness uzrāpies jau krietni augstu.
- Mēness jau uzrāpies uz klēts jumta, un dārzā krīt vieglas ēnas.
- Sarkana saules maliņa tik tikko uzrāpušies virs priedēm. Pazares vēl mirkst krēslā.
Avoti: 8. sējums