Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izurbt
izurbt -urbju, -urb, -urbj, pag. -urbu; trans.
1.Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur).
Piemēri..kluča galos piesita dēlīšus, ar lielu urbi izurba sānos caurumu - skrēju, un putnu būris bija gatavs.
  • ..kluča galos piesita dēlīšus, ar lielu urbi izurba sānos caurumu - skrēju, un putnu būris bija gatavs.
  • Tad izvilku no sienas īlenu un izurbu šim skaliņam caurumu, pa kuru auklu cauri raut.
  • Ziemeļvidzemes ezeros bļitkotāji izurbuši pirmos āliņģus.
  • ..izurbtas 8 artēziskās akas, ierīkots ūdensvads..
1.1.Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
PiemēriIzurbt dēli.
  • Izurbt dēli.
  • Nokvēpušie stumbri bija granātu sakapāti un šķembu izurbti.
  • Tieši tanī brīdī, kad likās, ka [vērša] ragu smailes izurbs cauri toreadora krūtis, viņš veikli palēca sānis.
  • Mācītājs Akots bij kājās. Abas viņa dūres dūrās galdā, it kā gribētu to cauri izurbt.
2.Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriJebkurš urbums pastāvīgi jātīra un izurbtie ieži jāizvada no urbuma ārā.
  • Jebkurš urbums pastāvīgi jātīra un izurbtie ieži jāizvada no urbuma ārā.
3.sar. Rūpīgi, uzmanīgi izlasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
PiemēriPirmajās svētku dienās izurbis gandrīz visas avīzes, Šķedens neapmierināti nopūtās.
  • Pirmajās svētku dienās izurbis gandrīz visas avīzes, Šķedens neapmierināti nopūtās.
Avoti: 3. sējums