izurbt
izurbt -urbju, -urb, -urbj, pag. -urbu; trans.
1.Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur).
Piemēri..kluča galos piesita dēlīšus, ar lielu urbi izurba sānos caurumu - skrēju, un putnu būris bija gatavs.
1.1.Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
PiemēriIzurbt dēli.
2.Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriJebkurš urbums pastāvīgi jātīra un izurbtie ieži jāizvada no urbuma ārā.
3.sar. Rūpīgi, uzmanīgi izlasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
PiemēriPirmajās svētku dienās izurbis gandrīz visas avīzes, Šķedens neapmierināti nopūtās.
Avoti: 3. sējums