aizšķūrēt
aizšķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Šķūrējot aizvākt. Aizstumt.
PiemēriAizšķūrēt sniegu no ietves.
- Aizšķūrēt sniegu no ietves.
- Parasti cenšas ātrāk teritoriju noplanēt un visu, kas palicis pāri, nolīdzināt līdz ar zemi vai aizšķūrēt atkritumu izgāztuvē.
Avoti: 1. sējums