saiklis
saiklis -ļa, v.
1.val. Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
PiemēriVienojuma (arī vienojamais) saiklis.
- Vienojuma (arī vienojamais) saiklis.
- Pretstatījuma (arī pretstata) saiklis.
- Šķīruma (arī šķiramais) saiklis.
- Paskaidrojuma saiklis.
- Pieļāvuma saiklis.
- Atkarā no tā, vai saikļi teikumā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta sakārtota teikuma neatkarīgās daļas, vai arī tie saista palīgteikumu ar virsteikumu, saikļus iedala divās grupās: sakārtojuma un pakārtojuma saikļos.
2.reti Saite.
PiemēriGrīdas paklājs.. austs audu ripsā ar saikli.
- Grīdas paklājs.. austs audu ripsā ar saikli.
- pārn. ..katrs skolotājs mācīja tikai savējo priekšmetu, ar citiem saikļus nemeklēdams.
Avoti: 7-1. sējums