piedēvēt
piedēvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
PiemēriDažbrīd esmu kļūdījies [aprakstu veidojot], tad Arturs liek labot, īpaši uztraucas, ka vienā vietā esmu piedēvējis viņam to, ko izdarījis cits.
- Dažbrīd esmu kļūdījies [aprakstu veidojot], tad Arturs liek labot, īpaši uztraucas, ka vienā vietā esmu piedēvējis viņam to, ko izdarījis cits.
- Kurš gan nepazīst Juhana niķi - vienmēr saviem traļiem piedēvēt nezin kādas tur noslēpumainības..
- Cilvēks mēdz piedēvēt savas īpašības un paradumus arī pārējiem..
- Dabas parādības [cilvēki senatnē] personificēja, piedēvējot tām noslēpumainus, maģiskus spēkus.
Avoti: 6-2. sējums