vārtsargs
vārtsargs -a, v.
vārtsardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Sargs pie vārtiem.
PiemēriAija.. palūdza vārtsargam, lai viņu ielaiž. «Man [cietuma] kancelejā jāiemaksā nauda.»
- Aija.. palūdza vārtsargam, lai viņu ielaiž. «Man [cietuma] kancelejā jāiemaksā nauda.»
- Vārtos.. atvērās.. durvtiņas [durtiņas]. Prokurors Nāts iegāja cietuma pagalmā. Uz vārtsarga sveicienu neatbildējis, viņš nogriezās uz cietuma galvenā korpusa pusi..
2.fizk. Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
PiemēriAugstas klases vārtsargs.
- Augstas klases vārtsargs.
- Vārtsargs hokejā ir viena no galvenajām figūrām. Nevienu citu spēlētāju skatītāji nevēro tik uzmanīgi kā vārtsargu.
- Mūsu [futbolistu] uzbrukuma viļņi.. visu otro puslaiku nemitīgi plūst uz dāņu vārtiem. Tie ir nepārtrauktās briesmās. Sitienu pēc sitiena nākas atvairīt.. vārtsargam..
- Viņš redzēja, ka vārtsargs, sasprindzis muskuļus, raugās viņā un ir gatavs uztvert bumbu, bet Roberts arī saprata, ka vārtsargs vēl nezina, kur viņš bumbu sitīs.
Avoti: 8. sējums