Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nošūpot
nošūpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Īsu brīdi šūpot un pabeigt šūpot.
Piemēri«Žēl gan,» vīrietis nošūpoja galvu uz vienu un otru pusi kā pulkstenis pendeli un cēlās kājās.
2.Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
Piemēri..Stālbergs domāja, ka nošūpos kuteri no sēkļa.
Avoti: 5. sējums