izšūpot
izšūpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Šūpot vai pabeigt šūpot.
PiemēriIzšūpot meiteni šūpolēs.
- Izšūpot meiteni šūpolēs.
- «Zobi tev [zīdainim] vēl nenāk; tu esi vesels, sauss, paēdis; gulēt tu negribi,» viņš sarūgtināts sacīja, «tu esi izšūpots.. un tomēr tu brēc kā negudrs.»
2.Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..celtnis uz klāja izšūpoja mūsu pirmo tunzivi. Tā tik bija zivs! Gandrīz divas tonnas smaga.
- ..celtnis uz klāja izšūpoja mūsu pirmo tunzivi. Tā tik bija zivs! Gandrīz divas tonnas smaga.
- ..man kā vecākam vīram jāguļot apakšējā kojā... Un gadījumā, ja vilnis izšūpo laukā, arī kritiens mazāks.
2.1.Šūpojot izkustināt.
PiemēriJa.. kokus izšūpo vējš, apraustot sīkās saknes.., koki kļūst vārgi..
- Ja.. kokus izšūpo vējš, apraustot sīkās saknes.., koki kļūst vārgi..
Stabili vārdu savienojumiIzšūpot (arī iznest) cauri.
- Izšūpot (arī iznest) caurivienk. — Izmuļķot, izjokot.
Avoti: 3. sējums