plosīgs
plosīgs -ais; s. -a, -ā
plosīgi apst.
1.Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
PiemēriPlosīgs negaiss.
- Plosīgs negaiss.
- ..ik pa brīdim nez no kurienes atbrāzās plosīgs vējš..
- Ūdens vēl nespodrs un steidzīgs, bet vairs nepavisam bargs un plosīgs, kāds tas bija pirms nedēļas vai divām.
- ..skaidrs - deg vecā Saldumu rija. Saldumu kalns, pārspēdams vētras balsi, plosīgās liesmās šalc.
2.sar. Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskulīgs.
PiemēriCik Irēna sīka, gandrīz trausla un plosīga, tik Elza liela, drukna un smagnēja.
- Cik Irēna sīka, gandrīz trausla un plosīga, tik Elza liela, drukna un smagnēja.
Avoti: 6-2. sējums