rīmēt
rīmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; iron.
1.Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
Piemēri..gaišāki prāti taču tādus naivus pantiņus godā netur, kādi avīzēs tiek rīmēti.
1.1.intrans.
Piemēri..kā Sala vecim bārdu klāt sev līmēt tik samāksloti atkal gribas rīmēt..
Avoti: 6-2. sējums