elle
elle elles, dsk. ģen. eļļu, s.; rel., mit.
1.Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Velnu mājoklis.
PiemēriElles krāsns.
- Elles krāsns.
- Nonākt ellē.
- Vārīties elles katlā.
- «Pēc pusstundas viņi elles vārtu priekšā varēs spēlēt kārtis: kurš paspēlēs, tam pirmajam būs jālien iekšā tanī verdošajā piķa katlā.»
- pārn. Fašistu okupācijas laikā strādāju par puisi pie saimnieka. Elle tā bija, ne vasara.
- pārn. Elle, elle kunga rija, Elle kunga laidariņš: Dūmos smaku, dubļos mirku, Verga mūžu nodzīvoju.
Stabili vārdu savienojumiAizraidīt uz elli (retāk pekli).
- Aizraidīt uz elli (retāk pekli) idioma — vienk. Rupji padzīt. Nonāvēt.
- Aiztriekt uz elli (arī ratā) idioma — vienk. Padzīt.
- Iet kā pa elli idioma — sar. Saka, ja klājas ļoti slikti. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
- Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā) idioma — sar. Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
1.1.ģen.: elles, adj. nozīmē; sar. Ļoti liels. Ļoti grūts. Arī briesmīgs.
PiemēriElles tumsa.
- Elles tumsa.
- Elles jūklis.
- Elles troksnis.
- Elles karstums.
- Elles mokas.
- Elles darbs tas bij,.. [akmens] šķilām šķautnes asas kā naži, ārmalas karstas kā uguns..
- Kāds biedē - esot elles vieta, Ceļš izēsts, zems un muklains krasts.
Avoti: 2. sējums