Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
elle
elle elles, dsk. ģen. eļļu, s.; rel., mit.
1.Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Velnu mājoklis.
PiemēriElles krāsns.
  • Elles krāsns.
  • Nonākt ellē.
  • Vārīties elles katlā.
  • «Pēc pusstundas viņi elles vārtu priekšā varēs spēlēt kārtis: kurš paspēlēs, tam pirmajam būs jālien iekšā tanī verdošajā piķa katlā.»
  • pārn. Fašistu okupācijas laikā strādāju par puisi pie saimnieka. Elle tā bija, ne vasara.
  • pārn. Elle, elle kunga rija, Elle kunga laidariņš: Dūmos smaku, dubļos mirku, Verga mūžu nodzīvoju.
Stabili vārdu savienojumiAizraidīt uz elli (retāk pekli).
1.1.ģen.: elles, adj. nozīmē; sar. Ļoti liels. Ļoti grūts. Arī briesmīgs.
PiemēriElles tumsa.
  • Elles tumsa.
  • Elles jūklis.
  • Elles troksnis.
  • Elles karstums.
  • Elles mokas.
  • Elles darbs tas bij,.. [akmens] šķilām šķautnes asas kā naži, ārmalas karstas kā uguns..
  • Kāds biedē - esot elles vieta, Ceļš izēsts, zems un muklains krasts.
Avoti: 2. sējums