ērms
ērms -a, v.
1.sar. Tas, kas ir savādāks nekā pārējie, tas, kas ir neparasts, jocīgs.
Piemēri..pasaulē ir vēl tūkstoškārt nelādzīgāki zārdi. Tie stāv pilnīgi stateniski un izskatās pēc žogiem.. Tādam ērmam apakšā palīst vispār nav iespējams..
- ..pasaulē ir vēl tūkstoškārt nelādzīgāki zārdi. Tie stāv pilnīgi stateniski un izskatās pēc žogiem.. Tādam ērmam apakšā palīst vispār nav iespējams..
- Es paķeru binokli un pasaucu kapteini. «Še, skaties, kas tie par ērmiem.»
- Šķita, ka putenis kā ar milzu slotu iet pāri pilsētai, lai aizmēztu visus ērmus un dienaszagļus.
2.novec. Spoks.
Piemēri..Alsters ir pagalam piekusis un droši vien nobrāztu seju un izspūrušiem matiem. Vai gan citādi tie pieci strīdnieki uzreiz norimtu un raudzītos viņā kā ērmā?
- sal. ..Alsters ir pagalam piekusis un droši vien nobrāztu seju un izspūrušiem matiem. Vai gan citādi tie pieci strīdnieki uzreiz norimtu un raudzītos viņā kā ērmā?
Avoti: 2. sējums