Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzstumties
uzstumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos; refl.
Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriBraucēji ar vezumu tikko uzstūmās kalnā.
Avoti: 8. sējums