masīvs2
masīvs -ais; s. -a, -ā
masīvi apst.
1.Tāds, kam ir liela masa, liels apjoms. Arī blīvs.
PiemēriMasīvas durvis.
- Masīvas durvis.
- Masīvam mēbelēm izlieto veselus, vajadzīgā biezuma kokmateriālus. Mēbeles ir ļoti izturīgas, bet pasmagas un dārgākas.
- Kristjāns Pētertāle devās uz stalli, atkabināja lielo piekaramo atslēgu, atgrieza masīvā dzelzs šķērsstieņa skrūvi un atvēra staļļa durvis.
- Kāta gala izveidojums nedrīkst būt arī pārāk masīvs, lai nepārvirzītu cirvja smaguma centru pārāk tālu kātā.
1.1.Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriMasīvs augums.
- Masīvs augums.
- Masīvs ķermenis.
- Masīvi kauli.
- Viņa [gleznotāja] zemnieku un zemnieču stāvi lieli, masīvi, kustībās neveikli, mazliet pat groteski.
- Bruņurupučiem mēle ir īsa, masīva; ķirzakām un čūskām tā slaida, galā šķelta.
Avoti: 5. sējums