radniecība
radniecība -as, s.; parasti vsk.
1.Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
PiemēriBioloģiskā radniecība.
Stabili vārdu savienojumiSānlīnijas radniecība. Taisnlīnijas radniecība.
2.Tuvība, līdzība (tautām, tautībām u. tml.), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās.
PiemēriAgrākajos laikos hakasus dēvēja par Jeņisejas kirgīziem. Radniecību ar kirgīziem neapstrīdami pierāda hakasu valoda.
2.1.Tuvība, līdzība (parādībām sabiedrībā), kas radusies no kopējas cilmes.
PiemēriValodu radniecība.
2.2.Tuvība, līdzība (dzīvniekiem, augiem), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās.
PiemēriDzimtas ar līdzīgām īpašībām, kas liecina par zināmu radniecību šo [augu] dzimtu starpā, sakārto rindās..
3.Tuvība, līdzība (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
PiemēriInterešu radniecība.
3.1.Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām).
Piemēri..radniecība ir latviešu un igauņu dzīvojamām rijām, kuru paraugs izplatījies daļā Vidzemes no Igaunijas.
Avoti: 6-2. sējums