izsteberēt
izsteberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsteberēt no istabas.
- Izsteberēt no istabas.
- ..es norāpos no savas zemās laktas un izsteberēju laukā, stīvs kā vecītis.
- Gar mājas stūri izsteberēja Salamons..
- Viņš piepildīja tam vēl glāzi, un Ošs izsteberēja ārā.
1.1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzsteberēt cauri dārzam.
- Izsteberēt cauri dārzam.
Avoti: 3. sējums