slābans
slābans -ais; s. -a, -ā
slābani apst.
1.Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābs.
Piemēri..Ilma, pēc uztraukumiem un negulētās nakts kļuvusi tīri slābana, pēkšņā nespēkā atslīga uz sola.
1.1.Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
Piemēri«Palīdziet!» viņa kliedza,.. viena nespēdama [ievainotā] brāļa slābano ķermeni nest..
1.2.Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
PiemēriĻeinasars drusku parāva plecu uz augšu, un Šiliņa roka slābani nokrita.
1.3.Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
PiemēriSaites kļuvušas slābanas.
Avoti: 7-1. sējums