Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samežģīt
samežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
PiemēriLiela nelaime nav notikusies. Kāds večuks krizdams samežģījis kāju un nu vaidēdams klibo.
2.Samudžināt (diegu, auklu u. tml.).
Avoti: 7-1. sējums