izmežģīt
izmežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā). Pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
PiemēriIzmežģīt rokas locītavu.
- Izmežģīt rokas locītavu.
- Viņš bija plašā apkārtnē it kā ārsta vietā - ievilka izgrieztus un izmežģītus locekļus..
- Slimnīcā tūlīt izdarīts rentgena uzņēmums un atrasts, ka kāja nav lauzta - tikai izmežģīta.
- Lēni un apdomīgi zirgi lika kājas uz savandītā, bet tagad sastingušā ceļa nebeidzamajiem kruvešiem. Tikai tā te varēja ietiem un apdomīgi, jo citādi viegli varēja atraut pakavu, nolauzt nagu vai ko izmežģīt.
Stabili vārdu savienojumiMēli var izmežģīt.
- Mēli var izmežģīt — Saka par ko grūti izrunājamu.
Avoti: 3. sējums