uzripot
uzripot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Piemēri..vējš.. satver zilu, no papīra salocītu «virpulīti» un aizripina pa sniega virsu - lejā no skolas kalna, pāri plašai pieezera pļavai,.. tad, viegli palēkdamies, tas uzripo augšā.. piekalnē kā pieneņu pūka.
- ..vējš.. satver zilu, no papīra salocītu «virpulīti» un aizripina pa sniega virsu - lejā no skolas kalna, pāri plašai pieezera pļavai,.. tad, viegli palēkdamies, tas uzripo augšā.. piekalnē kā pieneņu pūka.
1.1.Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriRati uzripo kalnā un tad griežas pa labi.
- Rati uzripo kalnā un tad griežas pa labi.
- ..auto atsitās pret žoga stabu.. Triecienā.. auto stabam pārslīdēja pāri un, pa dzeloņstiepļu starpu izspraucies, uzripo ja uz dzelzceļa stigas.
2.Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriPēc baleta izrādēm uz viņas [apkopējas] saslauku lāpstiņas.. dažkārt uzripoja kostīmiem notrūkušas spīdīgas stikla krelles..
- Pēc baleta izrādēm uz viņas [apkopējas] saslauku lāpstiņas.. dažkārt uzripoja kostīmiem notrūkušas spīdīgas stikla krelles..
Avoti: 8. sējums