uzripot
uzripot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Piemēri..vējš.. satver zilu, no papīra salocītu «virpulīti» un aizripina pa sniega virsu - lejā no skolas kalna, pāri plašai pieezera pļavai,.. tad, viegli palēkdamies, tas uzripo augšā.. piekalnē kā pieneņu pūka.
1.1.Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriRati uzripo kalnā un tad griežas pa labi.
2.Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriPēc baleta izrādēm uz viņas [apkopējas] saslauku lāpstiņas.. dažkārt uzripoja kostīmiem notrūkušas spīdīgas stikla krelles..
Avoti: 8. sējums