draisks
draisks -ais; s. -a, -ā
draiski apst.
1.Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draiskulīgs.
Piemēri..abi ir ārēji draiski zēni, kas ar nebēdīgu valodu un brašām dziesmām slēpj savu smeldzi.
- ..abi ir ārēji draiski zēni, kas ar nebēdīgu valodu un brašām dziesmām slēpj savu smeldzi.
- Ir savādi, ja noskatāties vīrā, Kas it kā zēns uz ielas svilpo draisks..
- pārn. Strauji, ar rēkoņu šeit steidz draiskā kalnu upe Šumaka, veldama sev līdzi akmeņus.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraisks smaids.
- Draisks smaids.
- ..viņas acis sastapās ar meitas jautrajām, draiskajām acīm, kas bezbēdīgā priekā lūkojās pretī..
- «Barometrs krīt,» ziņo [radists].. - «Nekas!» draiski iesaucas kapteinis. «Četras piecas balles ir tīrais sīkums.»
- ..[grāmatā] iepazīstamies ar kāda cilvēka komiskajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem savā dārzā, par kuriem autors stāsta ar draisku humoru un maigu lirismu.
- pārn. Varēja skaidri redzēt viņas matu cirtas, kas draiski rotaļājās ap galvu, kad viņa smējās.
1.2.Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraiska dziesma.
- Draiska dziesma.
- ..[dziedone] šķiet, radīt radīta draisku, bezbēdīgu kompozīciju priekšnesumam.
Avoti: 2. sējums