Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
robežupe
robežupe -es, dsk. ģen. -pju, s.
Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
PiemēriSimtiem kilometru mēs braucam gar robežupi Araksu, aiz kuras tagadējās Irānas teritorijā dzīvo divreiz vairāk azerbaidžāņu nekā šaipusē.
Avoti: 6-2. sējums